Pamieru paredz 2015. gada nogalē starp Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas līderiem panāktā Minskas vienošanās, taču tās pilnīga izpilde buksē jau no paša sākuma. Vēl līdz 2015. gada beigām Ukrainai bija jāpārņem kontrole pār savu robežu ar Krieviju. Tas faktiski nozīmētu pašpasludināto prokremlisko separātistu režīmu beigas, jo pārtrūktu kaujinieku apgāde no Krievijas.

'Pamiers' Ukrainā: 152 mm artilērijas sprādzieni un latviešu palīdzība
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Taču tas tā arī nav noticis, tāpat kā no karadarbības zonas nemitīgi pienāk ziņas par apšaudēm, tostarp ar smagajiem ieročiem, kuriem būtu jābūt atvilktiem drošā attālumā, ievainotajiem un kritušajiem.

Kamēr "Normandijas četrinieka" līderi domā, kā izstrādāt "ceļa karti", lai beidzot panāktu Minskas miera līguma īstenošanu, kas tiek uzskatīts par vienīgo mehānismu konflikta atrisināšanai, Latvijas aktīvistu dibināta biedrība "SOS palīdzība Ukrainas armijai" novembra sākumā līdz pat pašai frontes līnijai piegādāja jau 12. Ukrainas aizstāvjiem paredzēto Latvijas ziedotāju sarūpēto palīdzības kravu.

'Pamiers' Ukrainā: 152 mm artilērijas sprādzieni un latviešu palīdzība
Foto: DELFI

Labdarības organizācija, kas savu darbību sāka 2014. gadā, kad pēc Ukrainas Krimas pussalas okupācijas Krievijas atbalstīti kaujinieki sāka pārņemt savā kontrolē atsevišķus Austrumukrainas reģionus, ir apņēmusies turpināt palīdzēt Ukrainai līdz pilnīgām kara beigām, proti, uzvarai, apliecina biedrības pārstāvis.

 

Portāls "Delfi" kopā ar "SOS palīdzība Ukrainas armijai" ziedojumu kravu devās uz Ukrainu, pavadot to tūkstošiem kilometru garajā maršrutā līdz pat frontes zonai, iepazīstoties ar situāciju valstī un kļūstot par liecinieku artilērijas apšaudei, kurai saskaņā ar Minskas vienošanos nevajadzēja notikt.