Kravā ir siltie apģērbi, zābaki, zeķes, uzkabes, instrumenti, lāzera tālmēri, divi jaudīgi dīzeļa ģeneratori, pat dators un televizors, kā arī daudz citu lietu, kas turpmāk kalpos Ukrainas aizstāvjiem frontes zonā. Lietas vai nu ir atnesuši Latvijas ziedotāji, vai tās iegādātas par saziedoto naudu.

 
Foto: DELFI
 

Labdarības organizācija "SOS palīdzība Ukrainas armijai" to visu piegādā un nodot rokās tiem, kas tiešā veidā cīnās par Ukrainu. Kopš 2014. gada vasaras, kad Ukrainā sākās karš pret Krievijas atbalstītajiem separātistiem, biedrība ir piegādājusi jau 10 Latvijas iedzīvotāju saziedotas kravas, palīdzot apgādāt karavīrus un brīvprātīgos aptuveni 10 dažādos bataljonos.

2016. gada martā frontē Ukrainas austrumos formāli spēkā ir pamiers, taču gandrīz ik dienu pienāk ziņas par apšaudēm un kritušajiem. Vēl februāra pēdējā nedēļā ASV vēstnieks Ukrainā saņēmis informāciju par 450 prokremlisko kaujinieku uzbrukumiem karadarbības zonā valsts austrumos.

 

Tautas apgādātā armija

Krimas okupācijas laikā, un sākoties karam valsts austrumos, nevērības un korupcijas novārdzinātā Ukrainas armija nebija funkcionēt spējīga un gatava sava pienākuma pildīšanai. Problēmas sagādāja pat karavīru nogādāšana uz konflikta zonu. Liela daļa transporta pa ceļam salūzusi, bet citus nav varēts iedarbināt trūkstošo akumulatoru dēļ.

Tad arī sākās tautas brīvprātīgo jeb voluntieru kustība. Tieši viņi sagādājuši akumulatorus un lējuši degvielu tehnikai. Valsts karotājus nodrošināja ar ieročiem un munīciju, bet visu pārējo, sākot ar apģērbu un ekipējumu, līdz pat pārtikai un dzeramajam ūdenim savas zemes aizstāvjiem sākotnēji piegādāja brīvprātīgie.

 
Foto: DELFI
 

"Ja karavīri palūgs atombumbu, voluntieri to sagādās kopā ar tēju, sviestmaizēm un koncertu," "SOS palīdzība Ukrainas armijai" pārstāvis Jānis (uzvārdu nevēlas atklāt) stāsta par Ukrainā zināmu joku, kas raksturo brīvprātīgo kustības entuziasmu un lielo nozīmi. Frontē var noderēt viss, sākot no zābakiem un siltiem apģērbiem, kas lauka apstākļos tiek ļoti ātri nodriskāti, līdz instrumentiem, naglām, skrūvēm un sadzīves priekšmetiem, viņš skaidro.

Par ziedotāju naudu tiek pirkts arī specifiskāks karavīriem nepieciešamais aprīkojums, piemēram, uzkabes, bruņuvestes, tālmēri, dīzeļa ģeneratori un daudz kas cits.

"SOS palīdzība Ukrainas armijai" vēlas, lai ziedojumi tiek izmantoti, cik vien iespējams efektīvi, nevis nogulst noliktavu plauktos. Tāpēc iespēju robežās organizācija cenšas piegādāt to tieši frontes zonā esošajiem karotājiem, skaidro Jānis. Tāpat tas izslēdz iespēju, ka ziedotā manta caur armijas apgādes sistēmu "izgaist", nesasniegusi tos, kuriem tā vajadzīga. Palīdzību un informāciju uz vietas Latvijas grupai sniedz uzticami vietējie brīvprātīgie.

Pāri robežai ar plānu "B"

Pēc aptuveni 800 kilometru gara brauciena pievakarē esam Polijas–Ukrainas robežšķērsošanas punktā pie Starovoitoves. Kamēr kravas automašīnas un transports ar Ukrainas numuriem Polijas pusē stāv garā rindā, Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem paredzētā josla ir tukša. Pēc ātras pasu kontroles var braukt tālāk. Kādā citā reizē Latvijas aktīvistiem te palūgts izkrāmēt visu vedumu, kas ar apdomu savietots tā, lai izmantotu katru telpas centimetru no grīdas līdz griestiem. Tas robežšķērsošanu paildzināja par četrām stundām, atceras Jānis.

 
Foto: DELFI
 

Šajā vedumā satilpināts aptuveni 70 ziedotāju trīs mēnešu pienesums līdz 6000 eiro vērtībā, lēš latviešu voluntieris. Kopumā kopš grupas darbības sākuma ziedojumus mantā un naudā ir sniedzis aptuveni pustūkstotis cilvēku, daļa no tiem – regulāri.

Lai nodrošinātu maksimālu caurspīdīgumu, ikviens ziedojums tiekot uzskaitīts oficiāli reģistrētās biedrības "Facebook" lapā (arī "Draugiem" un "Instagram" konti). Nododot sūtījumu karavīriem, tiek parakstīti pieņemšanas nodošanas akti un notiek fotofiksācija.

Biedrībā nav algotu darbinieku, arī ceļu uz Ukrainu un auto tehniskās apkopes aktīvisti sedzot paši. "Es neesamus sācis ar to nodarboties, lai kalkulētu sev labumu. Man ir absolūti citi mērķi," stāsta Jānis, norādot, ka nevar tērēt ziedoto naudu, piemēram, degvielai, ja devējs ar to ir vēlējies palīdzēt tieši karavīriem.

Organizācijas "Facebook" vietnē var lasīt virkni stāstu par ziedotājiem, kas no visas sirds cenšas palīdzēt Ukrainai ar to, ko var sniegt – vai tās būtu vilnas zeķes, nauda vai citas noderīgas lietas. Lielākais ziedojums līdz šim – 3000 eiro no kādas juridiskas personas.

Lai arī kravai līdz ar mantu sarakstu klāt nāk arī pavadvēstule no Ukrainas vēstniecības Latvijā, kontrole robežas Ukrainas pusē ieilgst. Pēc auto rindas izstāvēšanas izrādās, ka notiek posteņu maiņa, tāpēc viss process ir apstājies aptuveni uz stundu. Pēc tam muitniekiem vajag vēl aptuveni trīs stundas, lai pēc vairākkārtējas dokumentu pārbaudes paziņotu, ka kravu, kaut arī tā ir palīdzība Ukrainas aizstāvjiem, cauri laist nevar.

Tiek iedarbināts plāns "B" – zvans ukraiņu voluntieru sagādātajiem kontaktiem, kuri gatavi apliecināt, ka mantas patiešām tiek vestas Ukrainas aizstāvjiem, nevis pārdošanai. Vēl nepilna stunda un parādās kāds augsta ranga muitnieks ar divām zvaigznēm uz uzplečiem un norīko muitas darbinieci: "Noformē!". Muitniece, kas iepriekš kategoriski iebilda pret kravas ielaišanu valstī, nu atvainojas, un ceļš ir brīvs. Palikusi stunda līdz pusnaktij.

Gatavi palīdzēt Latvijai

Atlikušo nakts daļu pārlaižam hotelī Sarni pilsētā pie Slučas upes. Šķiet, apdzīvotās vietas galvenais ienākumu avots ir ceļmalas benzīntanki, veikali un moteļi. Ceļu uz Kijevu cauri Ukrainas ziemeļrietumu purvainajiem mežiem Otrā pasaules kara laikā šeit cēluši vācieši.

Pilsētu un ciemu maršrutā gandrīz nav, laiku pa laikam ceļmalā pie ugunskuriem sēž zaru slotiņu tirgotāji. Netrūkst ceļmalas krodziņu, tostarp arī diezgan kolorītas vietiņas. Vienā no tām interjerā izmantoti no skārdenēm darināti ziedi, bet ārā rotājas no riepām izgatavoti gulbji un stikla pudeļu celtnes. Pa bedraino stāvlaukumu klīst trīs suņi.

Pašā ēstuvē aromāts ir kā komunālā dzīvokļa virtuvē – cepamās eļļas un cigarešu dūmu maisījums. Toties paēst var aptuveni par 1,5 eiro.