Vija Beinerte: Kremļa marionešu farss un akcija #FreeSavchenko

Опубліковано 2016-03-18

Ukrainas Bruņoto spēku virsniece, vienīgā sieviete pilote Ukrainas armijā, patlaban arī Ukrainas Parlamenta deputāte un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegāte Nadežda Savčenko tiek turēta ieslodzījumā Krievijā kopš 2014. gada jūnija.

Sākumā viņai tika inkriminēta divu Krievijas žurnālistu nāve un nelegāla Krievijas robežas šķērsošana, tagad – kā man tikko paskaidroja viens no viņas advokātiem Ilja Novikovs – Nadeždu joprojām apsūdz žurnālistu nāvē, taču izmeklēšana atteikusies no idejas, ka apšaudes laikā viņa būtu zinājusi, ka tie ir žurnālisti. Savčenko vainu abu Krievijas pilsoņu nāvē noliedz. Aizstāvība iesniegusi pierādījumus, ka Nadežda tikusi sagūstīta pirms abu žurnālistu bojāejas. Starptautiskās organizācijas atzinušas viņu par karagūstekni. Krievijas prokuratūra prasa piespriest viņai 23 gadu cietumsodu. Spriedums tiks pasludināts Krievijas Federācijas Doņeckas pilsētas tiesā 21. un 22. martā.

Gadu un astoņus mēnešus ildzis šis tiesas process, tomēr vēl arvien ir neatbildēti jautājumi. Nadežda Savčenko ir darbojusies saskaņā ar Ukrainas Konstitūciju, karavīra zvērestu un Valsts Prezidenta rīkojumu. Viņai bija likumīgas tiesības piedalīties cīņās pret nelegāliem bruņotiem formējumiem, kas apdraud Ukrainas teritoriālo veselumu. Kādēļ tiesa tiek spriesta Krievijā?

Ja cilvēkus, pret kuriem cīnījās Savčenko, Krievija atzīst par savējiem, tā nedrīkst tiesāt viņu pretiniekus par piedalīšanos karā – to nosaka Ženēvas konvencija. Ja Krievija šos cilvēkus neatzīst par savējiem, tātad viņi ir teroristi. Nedrīkst tiesāt kareivi par cīņu pret teroristiem. Vēl jāpiebilst, ka pašnoteikšanās tiesības paredz mierīgu, konstitucionālu risinājumu. Kolīdz kāds pašnoteikšanās tiesību vārdā ņem rokās ieroci, viņš no pašnoteikšanās ideju likumīga paudēja pārvēršas par teroristu.

Aizstāvība iesniegusi pierādījumus, ka Savčenko tika saņemta gūstā pulksten 10.46, tas ir,  stundu pirms krievu žurnālistu Vološina un Korneļuka bojāejas. To apliecina abu viņas mobilo telefonu zvanu izdrukas, kā arī saules un ēnu izvietojums videoierakstā, kas veikts Savčenko sagūstīšanas brīdī. Arī versija, ka mīnmetēju uguns tika īpaši mērķēta uz žurnālistiem, neiztur kritiku, jo Vološinam un Korneļukam nebija ķiveru ar marķējumu “Prese” – viņi gāja bojā apšaudes laikā kopā ar kaujiniekiem.

Eiropas Parlamenta deputāti ir izveidojuši “Savčenko sarakstu”, kur Putins minēts kā pirmais. ASV valsts sekretārs Kerijs un viceprezidents Baidens paziņojuši, ka ASV neatzīst Savčenko prāvu par Krievijas iekšēju lietu un pieprasa nekavējoties viņu atbrīvot bez jebkādiem noteikumiem. Četri no pieciem ASV prezidenta kandidātiem – Kruss, Kesičs, Klintone un Senderss – izteikuši atbalstu Savčenko. Arī ASV prezidents Obama telefonsarunā aicinājis Putinu atbrīvot Ukrainas parlamenta deputāti, kas nelikumīgi tiek turēta apcietinājumā Krievijā. Senators Džons Makkeins, Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdis, vērsies pie Senāta ar ziņojumu: Nadežda Savčenko tiek nelikumīgi turēta apcietinājumā Krievijā un tiesāta uz safabricētas apsūdzības pamata.

Kā tik tālu tas vārēja nonākt? Lūk, kā šo jautājumu komentē krievu kara žurnālists, Čečenijas kara veterāns Arkādijs Babčenko: “Krievi gribēja izspēlēt parasto scenāriju – nolaupīt sievieti-snaiperi, banderovieti, iebiedēt ar mūža ieslodzījumu un tad uzfilmēt atzīšanos, kā viņa nogalinājusi divdesmit astoņus cilvēkus, sešus puisīšus krustā piesitusi, vienu dzīvu apēdusi. Viņai piespriež divdesmit piecus gadus, pēc tam klusām apmaina pret Jerofejevu un Aleksandrovu. Visticamāk, plāns bija šāds. Taču viņi izvēlējās šim scenārijam visnepiemērotāko sievieti.”

“Viņa ir kategorisks un ļoti neērts cilvēks.” Tā Nadeždu raksturo viņas advokāts Marks Feigins. Un piebilst, ka Savčenko ir unikāla personība, 21. gadsimta Ukrainas kareivja etalons. Uz jautājumu, vai Savčenko nav jukusi, Feigins atbild: “Nē, viņa nav jukusi. Viņa ir adekvāta situācijai, kādā atrodas. Viņa daudzkārt ir bijusi ārkārtas situācijās – Irākā, Maidanā, Donbasā.”

Jau rakstīju, ka Nadežda kopš bērnības ir gribējusi lidot. Tāpēc viņa pieteicās armijā. Tur viņai izvirzīja noteikumu: ja gribi iestāties Harkovas aviācijas institūtā, tev jādodas uz Irāku. Koalīcijas spēku kontingenta sastāvā Savčenko pusgadu dienēja Irākā. Šī sieviete ir cīnītāja – viņa zina, ko grib, un nekļūdīgi virzās uz mērķi.

Krievijas mediji pirms neilga laika atkārtoti publiskoja šausmu stāstu par pareizticīgo mācītāju Vladimiru Marecki, ko Savčenko it kā esot spīdzinājusi, grasījusies pārdot viņa orgānus, taču svētais tēvs brīnumaini izglābies. Nadeždas advokāti jau vairākkārt rakstījuši, ka tie ir meli, Mareckis nekad nav ticies ar Savčenko. Advokāti gribēja Marecki nopratināt tiesā, taču prokuratūra kategoriski iebilda, teica, ka Nadeždai netiekot celta apsūdzība par spīdzināšanu, tāpēc mācītāja liecība uz lietu neattiecoties. Taču patiesība ir vienkārša: Mareckis nav papūlējies saskaņot datumus. Bataljona “Aider” puiši viņu apcietināja 25. maijā – prezidenta vēlēšanu dienā, kad mācītājs ar savu draudzi ārdījās Luhanskā, apgalvojot, ka te neesot nekāda Ukraina. Bet Nadežda tajā dienā bija Kijevā, balsoja vēlēšanu iecirknī Draizera ielā, tad atgriezās savā helikopteru daļā Brodos, noformēja atvaļinājumu un uz Luhansku devās tikai 3. jūnijā. Līdz ar to Mareckis viņu ir redzējis vienīgi televizora ekrānā. Svētajam tēvam nenāktu par ļaunu pārlasīt baušļus, īpaši astoto – tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.

Par Nadeždas sagūstīšanu pēc viņas teiktā stāsta advokāts Nikolajs Polozovs: “No 3. līdz 17. jūnijam Savčenko brīvprātīgo bataljona “Aider” sastāvā atradās Donbasā. 17. jūnijā risinājās sīvas cīņas, Savčenko atrada ievainotus kareivjus, sniedza viņiem pirmo palīdzību, tad mēģināja sazināties ar štābu, normālu sakaru nebija, izgāja ar mobilo telefonu uz ceļa, tur viņai sašāva roku, pēc tam sagūstīja un aizveda uz Luhansku, uz kaujinieku štābu, ko vadīja Igors Plotņickis. Nedēļu vēlāk viņu izveda uz Krieviju, kur Nadeždu sagaidīja federālā dienesta darbinieki.”

Lūgts komentēt stāstu par mīnmetēju uguns koriģēšanu, Polozovs saka: “Uguns koriģēšana nav tas pats, kas helikoptera pilotēšana, tās ir dažādas profesijas.” Pēc apsūdzības versijas Nadežda ir ielavījusies kaujinieku bataljona “Zarja” teritorijā, uzkāpusi tronī, nokoriģējusi uguni, nokāpusi no torņa, apskrējusi ap to un tur saņemta gūstā. Jāpiebilst, ka no torņa žurnālistus nav iespējams identificēt, vēl jo vairāk tādēļ, ka viņiem nebija ķiveru, tādēļ šī apsūdzības daļa ir atcelta. Tagad viņai inkriminē civiliedzīvotāju nogalināšanu “aiz personiska naida pret Ukrainas krievvalodīgajiem”. Patiesībā Vološins un Korneļuks gāja bojā apšaudē, jo bija kopā ar bataljona “Zarja” puišiem, taču apsūdzība negrib identificēt pārējos bojāgājušos, jo tad nobrūk arī tā versija, ka Savčenko koriģējusi uguni, kas vērsta pret civiliedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka uguni tur vispār neviens nekoriģēja, pietika ar to, ka bija zināmas bāzes koordinātes. Bet, kad atklājās, ka bojā gājuši divi žurnālisti, steigšus vajadzēja atrast kādu, ko varētu padarīt par vainīgo.

Tikpat fantastiska ir arī apsūdzības versija par Nadeždas nokļūšanu Krievijā. Igors Plotņickis, pašpasludinātās Luhanskas tautas republikas vadonis, esot nolēmis, ka nav labi turēt sievieti kopā ar vīriešiem telpās, kur pat īsti nav labierīcību, tāpēc palaidis viņu brīvībā – lai ejot uz visām četrām debess pusēm. Nadežda nez kādēļ nolēmusi iet nevis uz Harkovu, bet uz Voroņežu.

“Šajā tiesā tika pierādīts viss, izņemot manu vainu,” tā 2. martā debatēs teica Nadežda Savčenko.

“Es gribu, lai civilizētā pasaule saprot, ka Krievija ir totalitāra valsts ar diktatoru tirānu, kam nospļauties uz cilvēktiesībām un starptautiskām tiesībām. Absurda situācija – tie, kas nolaupa un spīdzina cilvēkus, pēc tam paši viņus arī tiesā. Krievija nav tiesiska valsts, šeit tiesa ir Kremļa marionešu farss.” Tā Savčenko teica savā pēdējā vārdā.

“Ukrainas valdība ir aicinājusi Maskavu atbrīvot Nadeždu saskaņā ar Minskas otro nolīgumu, kas paredz atbrīvot visas nelegāli aizturētās personas. Ārvalstu līderi ir atbalstījuši šo aicinājumu. Taču viņas nelikumīgais apcietinājums turpinās. Ir pienācis laiks no bezjēdzīgiem nosodījumiem un raižpilniem bažu izteikumiem pāriet pie skaidri formulēta vēstījuma Maskavai: Nadeždai jātiek atbrīvotai vai arī sekos sankcijas, ” tā uzrunā ASV Senātam teica senators Džons Makkeins.

Mēs nevaram piedraudēt Kremlim ar sankcijām, taču mēs varam paust savu attieksmi, piedaloties atbalsta akcijā #FreeSavchenko.