Višivanka – ukraiņu tautas tērpa diena

Опубліковано 2016-05-23

Višivanka – Ukrainas un ukraiņu tautas simbols

Laikraksts Latvietis Nr. 411, 2016. g. 22. maijā
Aina Gailīte -

Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Višivankas dienas dalībnieki. FOTO Aina Gailīte.

Višivankas dienas dalībnieku gājiens uz Brīvības pieminekli.FOTO Aina Gailīte.

Višivankas diena. FOTO Aina Gailīte.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

No kreisās: Olha Perebijne, Mikola Pavļuks, Tatjana Lazda, Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgens Perebijnis un Marija Semjonova pie Tarasa Ševčenko pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Maija mēneša trešajā ceturtdienā jau desmito gadu ukraiņi ne tikai Ukrainā, bet visā pasaulē velk krustdūrienā izšūtas blūzes un kreklus vai pilnībā tautastērpu.

Arī Latvijas ukraiņiem tā veidojas kā tradīcija (otro gadu)*, ar pulcēšanos Rīgas operas skvērā, lai tālāk dotos nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Šogad pasākuma kulminācija bija Kronvalda parkā pie Tarasa Ševčenko pieminekļa.

Šogad organizators bija Latvijas ukraiņu kongress, un par visu bija padomāts. Operas skvērā sapulcējās daudz ļaužu – gan tautastērpos, gan izšūtajās blūzēs/kreklos – višivankās; Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolēni, direktore un vecāki. Aptaustu jaunas meitenes vēl vecvecmāmiņas izšūto blūzi – ukraiņu sabiedrībā jūtama godpilna attieksme pret ģimeni. Karogi, ziedi un pasākuma greznums – krustdūrienā izšūtais garais dvielis: dažāda vecuma rokdarbnieces dažādās Latvijas pilsētās dvieli darināja trīs gadus. Idejas autores, dvieļa īpašnieces/glabātājas ir trīs – Tatjana Lazda viena no tām. Turpmāk izšūtais dvielis glabāsies Ukrainas vēstniecībā Latvijā, un tikai ar tā triju autoru piekrišanu varēs tikt eksponēts ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.

Kad nu visi ir safotografējušies arī ar Ukrainas vēstnieku Latvijā – Jev­gens Perebijnis ar kundzi arī ir višivankās un ir ļoti demokrātisks tautiešu pulkā, – karogotais gājiens dodas uz Brīvības pieminekli. Latvijas karoga nesēji ir latviešu tautas tērpos.

Pēc ziedu nolikšanas skanīgi tiek nodziedāta Ukrainas un Latvijas himna. Mani ļoti aizkustināja mazs gaišmatains puisītis, kurš abu himnu laikā turēja labo rociņu uz sirds; ja aizmirsās, vecmāmiņa atgādināja.

Tālāk visi dodas uz Kronvalda parku pie ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko pieminekļa. Dažus apsveikuma vārdus saka Ukrainas vēstnieks Latvijā. Tiek atritināts izšūtais garais dvielis. Tatjana Lazda izsaka pateicību tā daudzajiem darinātājiem. Dvieļa saritināšana ir vesela procedūra. Virs koku galotnēm savelkas mākoņi; nē, nē, lietu šobrīd nevajag, un atkal spīd saule.

Sākas Rīgas Ukraiņu tautas teātra sagatavots priekšnesums – dažādu Ukrainas novadu tautastērpu (daži mazliet stilizēti, par ko tiek paziņots) demonstrējumi ar Marijas Semjonovas stāstījumu. Viss notiek kā modes demonstrējumos, apkārt Ševčenko piemineklim. Pa zaļo zāli nāk pusaugu meitenes baltos linu kreklos un basām kājām, nāk skaistas zeltenes vainagos, kundzes lepnās goda drānās, nāk dravnieku pāris sirmām galvām un šūnu rāmi padusē; – tiem nu bija liela piekrišana. Ukrainas daudzo novadu tautastērpi ir ļoti dažādi un ļoti koši, viss kopā bija ļoti skaisti, interesanti un aizraujoši. Pēc skatītāju pulka aplausu vētras sākās nopietna fotografēšanās. Višivankas diena bija izdevusies!

Dzirdēju arī latviešu balsis, droši vien daļa no tām bija ģimenes balss. Ļoti pārsteidza latviski rakstošās preses trūkums, filmēja un intervēja viens krievu valodas mēdijs.

Visu cieņu, pasākuma ukraiņi bija ļoti draudzīgi pret latviešiem un cieņpilni pret Latviju, tas latvietim raisa daudz labu domu. Par draudzību un sadarbību – 2017. gada maija trešajā ceturtdienā droši uz Višivankas svētkiem.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“

* LL362; http://www.laikraksts.com/raksti/5378