Ukrainas vēstnieks: Krievija turpina meklēt veidus Ukrainas vājināšanai

Опубліковано 2016-02-06

Krievija joprojām neievēro Minskas vienošanās un meklē visus iespējamos veidus, lai vājinātu Ukrainu, tā šodien Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē norādīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Perebijnis.

Vēstnieks teica, ka visi centieni stabilizēt situāciju Ukrianā un tās austrumu daļā joprojām cietuši neveiksmi, jo Krievija neievēro vienošanās nosacījumus. Visi līdz šim īstenotie centieni īstenot uguns pārtraukšanu arī nav vainagojušies panākumiem, jo šā gada janvārī vien Ukrainas spēki tikuši apšaudīti aptuveni 40 reizes dienā. "Krievija turpina piegādāt smagos ieročus un kareivjus uz Donbasu. Tā neievēro uguns pārtraukšanu. Vai nu tā notiek, vai arī nē," uzsvēra vēstnieks.

Viņš arī atgādināja, ka Ukraina joprojām nespēj kontrolēt robežu ar Krieviju un tas ievērojami apgrūtina arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju darbu uz vietas, kuriem bieži vien ir aizliegts apmeklēt ieroču atvilkšanas vietas, kā arī nekontrolēto robežu. Kā norādīja vēstnieks, šī situācija rada nopietnas bažas Ukrainai.

Perebijnis arī informēja klātesošos deputātus, ka Donbasā, pēc Ukrainas izlūkdienestu informācijas, atrodas aptuveni 8000 kareivju, savukārt pie Ukrainas robežām izvietoti aptuveni 40 000 krievu karavīru. "Militāristi imitē ieroču atvilkšanu. Separātisti Krievijā ieved Ukrainas preces, gūstot papildus ieņēmumus," viņš sacīja.

Vēstnieks arī uzsvēra, ka pašreizējā situācija ar ievērojamu Krievijas karavīru klātbūtni pie robežas Ukrainai liek bažīties par Krievijas tiešu agresiju, jo neesot noslēpums, ka Krievijas mērķis bija paplašināt ieņemtās teritorijas, izveidojot sava veida sauszemes koridoru līdz Krimai un Moldovai.

"Mums ir jāstiprina armija, lai šādas iespējas izslēgtu. Jā, tiešs apdraudējums no Krievijas joprojām ir augsts," viņš sacīja, aicinot neaizmirst arī par Krimas okupāciju. Šajā jautājumā vēstnieks pateicās Latvijai par līdz šim izrādīto un pausto atbalstu, kā arī uzsvēra, ka ir īpaši nobažījies par Krimas tatāru stāvokli un cilvēktiesību situāciju Krimā, kā arī Doņeckas un Luhanskas apgabalos.

Pretkorupcijas jomā divu gadu laikā Ukraina spējusi izdarīt vairāk nekā līdzšinējo 20 gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas, tā šodien Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē norādīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Perebijnis.

Vaicāts par Ukrainas ekonomikas ministra Aivara Abromaviča pēkšņo demisiju, par kuras iemeslu viņš nosauca valdības korupciju, vēstnieks atzina, ka nav noslēpums, ka korupcija valstī ir viena no smagākajām problēmām visā reformu procesā. Viņš gan gandarīti informēja, ka pēdējo divu gadu laikā Ukraina pretkorupcijas jomā guvusi ievērojamus panākumus, un prognozēja, ka šī gada laikā vien tiks gūti iespaidīgi nākamie rezultāti.

Perebijnis gan atzina, ka valstij ir aktīvi jāizmanto jau esošie instrumenti un mehānismi, lai efektīvi cīnītos ar korupciju valstī, un skaidroja, ka jau labu laiku darbu sācis pretkorupcijas birojs.

Vēstnieks ar nožēlu apstiprināja, ka ekonomikas ministrs nolēmis atkāpties, un informēja, ka nākamās nedēļas laikā paredzēts parlamentam ziņot par valdības līdzšinējiem darbiem. Netieši vēstnieks arī prognozēja, ka valdībā ir gaidāmas atsevišķas personāliju izmaiņas, taču norādīja, ka reformas valstī tiks turpinātas, jo šajā jautājumā parlamentam, valdībai un prezidentam Petro Porošenko esot vienota nostāja.

Jau vēstīts, ka Ukrainas ekonomikas ministra Abromaviča pēkšņā demisija, par kuras iemeslu viņš nosauca valdības korupciju, ir satraucoša zīme Ukrainas starptautiskā aizdevuma programmai, ceturtdienas vakarā paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīna Lagarda.

Jau vēstīts, ka Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

http://nra.lv/pasaule/162467-ukrainas-vestnieks-krievija-turpina-meklet-veidus-ukrainas-vajinasanai.htm?utm_source=dlvr.it&utm_medium=twitter