Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonds

Reģistrācijas Nr. 40008228886
Konts: LV28PARX0016357080001
maksājuma mērķis "Ukrainas karavīru ārstēšana"

Календар свят. Мова, граматика, спілкування

 

 

Latvijas gruzīnu biedrības „Samšoblo” un ukraiņu biedrības „Latvijas Ukraiņu kongress” nostāja bēgļu un migrantu aprūpes jautājumā

Опубліковано 2015-08-04

Ar bažām vērojam pēdējo laiku notikumus, kad Latvijai varētu nākties uzņemt ieceļotājus no Āfrikas, kuri ne tikai radītu drošības riskus, bet arī pārstāvētu pilnīgi citu kultūru un sazinātos svešā valodā. Šāds lēmums uzņemt ieceļotājus nonāktu pretrunā Satversmes preambulas būtībai.

Iesākumā ir jāuzsver, nav diskutējams jautājums, vai ir jāglābj cilvēkus, kuriem draud nāve jūrā vai karadarbībā.

Lielākā daļa migrantu, t.i. no Āfrikas, ir Rietumeiropas valstīm vēsturiski pazīstamo tautu pārstāvji. Tie ir bijušo Lielbritānijas, Francijas, Beļģijas koloniju iedzīvotāji, kuri pienācīgā līmenī  prot angļu vai franču valodu un kuriem ir potenciāls integrēties Eiropas zemēs (ar nosacījumu, ka arī eiropieši atteiksies no multikulturālisma koncepcijas un pievērsīsies reālajai ieceļotāju integrēšanai). Tāpēc ir vēlams, lai bēgļus uzņem tās valstis, kuras ir ciešāk saistītas ar Āfriku un arābu pasauli.

Tādā valstī, kā Latvija, iedzīvotāji ir humāni un viesmīlīgi, taču viņi nepazīst šo tālo zemju iedzīvotājus un nevarēs adekvāti parūpēties par bēgļu drošību un labsajūtu. Arī ekonomiskās attīstības ziņā, Latvijai ir jānostiprinās, tai jāattīsta savs rūpnieciskais potenciāls, jāsamazina bezdarbs, jāizskauž nabadzība, jānodrošina saviem iedzīvotājiem apmierinošs dzīves līmenis un jāsāk reāli atbalstīt savu izceļojušo tautiešu atgriešanos Latvijā. Kopš PSRS okupācijas laika Latvijā pamattautas īpatsvars ir tikai 62%, bet divās valsts lielākajās pilsētās - latvieši ir minoritāte. Šādos apstākļos Latvijas iespējas palīdzēt migrantiem ir ierobežotas. Latvijas sakari ar tādām valstīm, kā Ukraina vai Gruzija, sakņojas ne tikai vēsturē, kopīgās kristīgās vērtībās, bet ir izveidojusies arī aktīva sadarbība ES Austrumu partnerības politikas kontekstā. Krievijas agresīvā politika Gruzijā un Ukrainā ir izraisījusi karadarbību un bēgļu plūsmu šajās valstīs. Pēc mūsu pārliecības, Latvijas ieguldījums bēgļu aprūpē būs daudz efektīvāks, ja uzmanības centrā tiks likta palīdzība šiem bēgļiem.

Nav saprotams, kādēļ valsts iestādes nekritiski uztver piedāvājumus uzņemt imigrantus no Āfrikas un Tuvo Austrumu zemēm, bet tajā pašā laikā Ukrainas un Gruzijas pilsoņus klasificē, kā ekonomiskos migrantus, nepiešķirot tiem patvērumu.  Ja vienā gadījumā par ekonomiskajiem migrantiem uzskata cilvēkus, kuri bēg no kara dažus simtus kilometru, bet citā gadījumā- par bēgļiem uzskata cilvēkus, kuri brauc daudzus tūkstošus kilometru, lai nokļūtu turīgākajā valstī.

Latvijas gruzīnu biedrība „Samšoblo” un ukraiņu biedrība „Latvijas Ukraiņu kongress” Latvijas valdību aicina: 1) stingrāk aizstāvēt valsts nacionālās intereses; 2) veidot tālredzīgu migrācijas politiku, kas ļaus izvairīties no nevajadzīgas starpetniskās spriedzes, tādējādi palielinot Latvijas un katras ES valsts prestižu un ietekmi ārpus savienības robežām; 3) sarunās ar ES uzsverot tādu pienākumu sadali, kura ļaus efektīvāk īstenot katras Eiropas valsts vēsturiskās priekšrocības.

Gruzīnu biedrība „Samšoblo”

Ukraiņu biedrība „Latvijas Ukraiņu kongress”