Ukraina, quo vadis?

Опубліковано 2013-12-08

Inese Vaidere

http://www.inese-vaidere.lv/2013/12/ukraina-quo-vadis/

Vai nav zīmīgi, ka Viktors Janukovičs lēmumu neparakstīt ES Asociācijas nolīgumu pieņēma nedēļā, kad Ukraina pieminēja 80. Golodomora gadadienu? Laikā, kad atcerējāmies miljonus, kas Staļina nolemti tika nomērdēti bada nāvē, jau atkal ukraiņu tautas liktenis faktiski tika lemts kaimiņvalstī. Taču ukraiņi nevēlas akli pakļauties ģeopolitiskajām spēlēm, to ik dienu apliecina tie simti tūkstoši, kas pulcējas Kijevas un citu pilsētu ielās.

Šajā situācijā nevaram vienkārši noskatīties, ir jārīkojas. Kopā ar vairākiem domubiedriem Eiropas Parlamentā esam izstrādājuši rezolūciju, par ko Strasbūrā balsosim nākamnedēļ. Tajā skaidri brīdinām, ka gadījumā, ja netiks pārtraukta brutāla spēka pielietošana pret protestētājiem, varētu tikt ieviestas sankcijas pret pašreizējo Janukoviča administrāciju.

Šobrīd Ukraina ir krustcelēs. Ceļš Krievijas virzienā ir skaidri iezīmēts: aicinājums pievienoties muitas savienībai, solījumi par zemākām gāzes cenām un ekonomisko sankciju atcelšanu. Ukraiņu šokolāde, kas mēnešiem bija atzīta par bīstamu Krievijas patērētāju veselībai, nu ,izrādās, ir gana salda, lai atkal parādītos gastronomu plauktos. Tātad galvenokārt solījumi. Turpretim ES piedāvājums ir – skaidri spēles noteikumi, ilgtermiņa attīstība un iespējas, ko sniegtu brīva piekļuve tās tirgum. Tātad izvēle ir starp īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem.

No daudziem ukraiņu paziņām dzirdu, ka iedzīvotāji nebūt naivi nedomā, ka Asociācijas nolīgums ar ES pārvērtīs dzīvi vienā dienā. Ielās izgājušie ir gatavi ilgam ceļam pretim sakārtotai, uz likuma varu balstītai, Eiropas demokrātiskām normām atbilstošai valstij. Aptaujas liecina, ka 65% iedzīvotāju atbalsta ciešāku sadarbību ar ES, bet pievienošanos Krievijas muitas savienībai – tikai 12%. No ES netiek sagaidīts brīnums, taču skaidra rīcība gan.

Tādēļ šobrīd ir īpaši svarīgi, lai Ukrainas politiķi, mediji un sabiedrība zinātu, kādi būs ES nākamie soļi, ja nolīgumi tomēr tiktu parakstīti. Eiropas pusē ir pieaudzis atbalsts tam, ka nolīgumus vajadzētu parakstīt bez daudziem papildus nosacījumiem. Atcerēsimies, ka pat ieslodzījumā esošā Jūlija Timošenko aicināja nolīgumu parakstīt, pat ja viņa netiktu atbrīvota.

Mēs rezolūcijā uzsveram, ka ES institūcijām un dalībvalstīm ir jāizstrādā jauna ES stratēģija attiecībām ar Ukrainu. Tāpat ir vajadzīgs ārkārtas rīcības plāns, lai nodrošinātu, ka mūsu reakcija uz Krievijas politiku būtu adekvāta. Eiropas Komisijai ir jāizstrādā konkrēti soļi ātrai nolīgumu ieviešanai, kā arī jāsniedz nozīmīgs ekonomisks atbalsts, kas Ukrainai palīdzētu sekmīgi īstenot reformas un pielāgoties Eiropas standartiem. Iepriekš galdā liktie 600 miljoni eiro ir nepietiekami, ņemot vērā Krievijas ekonomiskās sankcijas. Eiropas Savienībai, protams, nav jāatrisina visas Ukrainas nebūšanas – to neviens negaida, varbūt vienīgi Janukovičs. Taču atbalstam ir jābūt ievērojami lielākam.
Ar laiku Ukraina sajustu ilgtermiņa ieguvumus, ko sniegtu brīvās tirdzniecības nolīgums ar ES. Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka tas Ukrainas ekonomikai radītu 6% IKP pieaugumu, savukārt ukraiņu uzņēmēji ietaupītu 500 miljonus eiro gadā muitas nodevās.

Parakstot Asociācijas nolīgumu ar ES, Ukraina varētu vieglāk atrisināt parādu problēmu. Nākamgad vien valdībai būs jārod vairāk nekā 17 miljardi ASV dolāru, lai samaksātu gāzes rēķinus un izpildītu starptautiskās parādsaistības. Tuvinoties ES, Ukraina būtu varējusi turpināt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu par aizdevuma piešķiršanu, taču tagad Janukovičam steigšus jāceļo uz Maskavu un Pekinu, lai lūgtu pēc palīdzības. Taču, saskaņā ar Putina aprēķiniem, Ukraina jau šobrīd Krievijai ir parādā vairāk nekā 30 miljardus ASV dolāru. Vai tiešām Ukraina kļūs par Baltkrievijai līdzīgu Krievijas vasaļvalsti?

Šajās dienās Kijevā izšķiras 46 miljonu iedzīvotāju liktenis. Ejot pa ceļu pretim Eiropai, Ukraina ar laiku kļūtu stabila, demokrātiska un pārtikusi valsts, kurā valdītu likuma vara un notiktu ekonomikas modernizācija. Latvija un citas ES dalībvalstis ar Ukrainu varētu attīstīt savstarpēji izdevīgas ekonomiskas attiecības, izmantojot iespējas, ko sniegtu Eiropas normām atbilstošs tirgus. Pie viena arī atgādināšu, ka Eiropa un Pasaules tirdzniecības organizācija vairāk mierīgi nenoraudzīsies uz Krievijas vienpusējām sankcijām pret dalībvalsti vai kādu mums draudzīgu valstī. To spoži pierādīja notikumi Lietuvas preču boikota sakarā. Ejot pa otru ceļu, Ukrainā turpinātu zelt korupcija un patvaļa, ko varējām vērot pēdējos gados, ekonomika slīgtu vēl dziļākā stagnācijā.

Rezolūcijā aicinām nekavējoties izveidot augstākā līmeņa ES un Eiropas Parlamenta starpniecības misiju, kā tas jau tika darīts 2004. gada Oranžās revolūcijas laikā. Tās uzdevums būtu veikt sarunas par to, kā mierīgiem līdzekļiem apmierināt sabiedrības prasības un garantēt brīvas un godīgas parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Mēs izsakām atbalstu Ukrainas opozīcijai un viņu prasībām rīkot ārkārtas vēlēšanas, lai jaunievēlētie līderi varētu noslēgt Asociācijas nolīgumu – kā to vēlas tautas vairākums. Vienlaikus jāapzinās, ka protesti sākās, aizsvilstoties jauniem, ar politiku nesaistītiem cilvēkiem, bez korupcijas pagātnes. Atšķirībā no Oranžās revolūcijas, opozīcijas līderiem ir sevi jāapliecina tautas acīs.

Eiropas Savienībai – mums visiem – šajā vēsturiski izšķirīgajā brīdī Ukrainai ir jāsniedz stingrs atbalsts. Ja personīgi pazīstat cilvēkus Ukrainā, piezvaniet viņiem, uzrakstiet e pastu, pasakiet, cik aktīvi mēs sekojam līdzi tur notiekošajam, paudiet atbalstu sociālajos tīklos. Nestāviet malā – atcerieties, kā mēs paši reiz cīnījāmies, lai atbrīvotos no pusgadsimta verdzības. Ir pamats cerībai, ka tautas spiediena un diplomātisko centienu rezultātā Ukraina izvēlēsies Eiropas attīstības, ne Krievijas lemto ilgas nabadzības modeli.