Diplomāts: Ukraina par savu civilizēto izvēli maksā ar asinīm

Опубліковано 2015-02-11

Ukrainas austrumos situācija ir ļoti saspringta, tur notiekošā karadarbība viennozīmīgi ir Krievijas agresija. Ukraina par savu civilizēto izvēli maksā ar asinīm, intervijā aģentūrai LETA uzsver Ukrainas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Andrijs Kozlovs. Vienīgais ceļš, kā izbeigt militāro konfliktu, ir strikti ievērot pagājušā gada septembrī Minskā panākto vienošanos par uguns pārtraukšanu, uzskata diplomāts.

Kā jūs raksturotu militārās sadursmes, kas notiek Ukrainas austrumos? Tas ir pilsoņu karš vai Krievijas militāra agresija?

Tā ir nekas cits kā ārēja agresija. Jau no janvāra separātistu kaujinieki ar tiešu Krievijas atbalstu un ieroču piegādēm atsāka uzbrukumus Ukrainas karavīriem pa visu abas karojošās puses sadalošo līniju ar mērķi sagrābt iespējami lielāku Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritoriju. Tas noveda pie lieliem zaudējumiem ukraiņu karavīru un mierīgo iedzīvotāju vidū.

 

Es gribu teikt, ka situācija ir galēji sarežģīta. Kopš vienošanās panākšanas par uguns pārtraukšanu no pagājušā gada 5.septembra plkst.16 ir gājuši bojā 262 mierīgie iedzīvotāji, 374 karavīri, 1715 cilvēki ir ievainoti. Un saspīlējums turpina pieaugt. Tā dēvētajā Doņeckas tautas republikā nesen tika izsludināta totālā mobilizācija. Mēs saprotam, ka bez Krievijas militārās palīdzības separātistiem nebūtu pa spēkam veikt tādas plašas militāras akcijas pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem. Nesen Ukrainas robežu šķērsoja kārtējā Krievijas "humānā palīdzības" krava, kuras sastāvā bija 170 tehnikas vienības, kas veda mums jau labi zināmās "preces".

Krievijas varas pārstāvji paziņoja, ka viņu "humanitāro" kravu pavada EDSO misijas pārstāvji, bet šo informāciju paši EDSO pārstāvji noliedza. Ukraina pieprasa, lai humānā palīdzība tai tiktu piegādāta saskaņā ar vispār atzītām un starptautiski noteiktām normām. Ukraina ir atvērta humānās palīdzības piegādēm, bet tās sniegšanai ir jābūt saskaņotai ar tās valdību. Kamēr netiks atjaunota Ukrainas un Krievijas robežas kontrole, kurā patlaban saimnieko Doņeckas un Luhanskas separātisti, būs ļoti grūti apturēt šo agresiju.

Kādu interešu vadīta Krievija izvērš karadarbību Ukrainā? Kādas ir Krievijas tālejošās intereses, eskalējot šo konfliktu?

Krievijas galvenais mērķis ir destabilizēt situāciju Ukrainā, maksimāli traucēt reformu norisi tajā. Ukrainas tauta ir izdarījusi savu civilizēto izvēli, parādījusi, kurā virzienā tā vēlas iet, un tagad par savu izvēli maksā ar asinīm. Mēs uzskatām, ka konfliktu var atrisināt tikai sarunu ceļā. Ukraina ir gatava miera sarunām, par to liecināja arī sanāksme Minskā, bet 31.janvārī, kā zināms, sarunas tika pārtrauktas, nesasniedzot nekādu rezultātu, uz tikšanos neieradās daļa no tiem, kas pagājušā gada 5.septembrī parakstīja vienošanos par uguns pārtraukšanu.

Tikšanās laikā Ukrainai tika izvirzītas ultimatīvas prasības. Vienpusēji atvilkt no frontes līnijas smago kaujas bruņojumu, turklāt ne no pretīstāvēšanas līnijas, kas bija fiksēta pagājušā gada septembrī, bet no faktiskās līnijas, kas izveidojusies pēc tam, kad separātisti šā gada janvārī atsāka savus uzbrukumus Ukrainas karavīriem. Es gribu uzsvērt, ka Ukraina nekad nepildīs teroristu ultimātus. Mēs esam gatavi dialogam ar saviem ārzemju partneriem. Gribu arī uzsvērt, ka vienīgais konflikta risinājums var būt tikai Minskā parakstītā vienošanās protokola visu punktu strikta ievērošana. Tā nav ēdienkarte, no kuras var izraudzīties tikai to, kas patīk. Zem šī Minskas protokola ir parakstījušies visi - gan Ukrainas, gan Krievijas, gan teroristu pārstāvji.

Vai, jūsuprāt, ir iespējams apturēt militāro konfliktu Ukrainas austrumos?

Mums nav citas iespējas, ir jāsēžas pie sarunu galda un jāvienojas. Vienošanās pamatā ir jābūt Minskas protokolam, un tikai šīs vienošanās izpilde var nodrošināt apšaudes pārtraukšanu un militārās tehnikas atvilkšanu. Tikai pēc tam pie sarunu galda sēdīsies diplomāti un vienosies par pārējo. Esmu pārliecināts, ka Krimas variants netiks realizēts ne Luhanskas, ne Doņeckas apgabalā. Vismaz Ukrainas valdība dara visu, lai tā nenotiktu.

Kādu atbalstu no starptautiskās sabiedrības pašlaik visvairāk vajag Ukrainai?

Mēs redzam, kā sabiedrība konsolidējas Ukrainas atbalstam ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Visi mūsu starptautiskie sadarbības partneri Eiropā un pasaulē atbalsta Ukrainu. Ukrainai ir nepieciešama humānā un finanšu palīdzība, lai atjaunotu veselu reģionu sagrauto infrastruktūru. Militārā konflikta laikā ir nogalināti tūkstošiem cilvēku. Vairāki simti tūkstošu cilvēku bija spiesti pamest savas mājas. Tas kā smags slogs gulstas uz Ukrainas valdības pleciem. Militārās agresijas laikā ir ļoti grūti veikt reformas, lai valsts varētu attīstīties.

Gribu uzsvērt arī Latvijas lielo palīdzību Ukrainai - ne tikai ar humānās palīdzības kravām, ar medicīnisko palīdzību ievainoto ukraiņu karavīru ārstēšanā, bet arī ar atbalstu starptautiskajās organizācijās. Latvijas pārstāvji starptautiskajās organizācijās nekad nav balsojuši pret vai atturējušies, kad tika pieņemti dokumenti par stāvokli Ukrainā, kas tai ir ļoti svarīgi. Gribu arī pateikties Latvijai par tās balsojumu nesenajā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kad tika ierobežotas Krievijas kā agresorvalsts delegācijas pilnvaras. Latvija kārtējo reizi apliecināja, ka ir kopā ar Ukrainu, ka apzinās, kādi izaicinājumi tai ir un kā notikumu gaita tajā var ietekmēt Latviju un visu Eiropu. Ceru, ka arī nākotnē Ukraina var rēķināties ar Latvijas atbalstu un palīdzību - gan humāno, gan finansiālo. Mēs arī ļoti ceram, ka Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē Austrumu partnerības sakarā Ukrainai tiks atvēlēta īpaša loma un Rīgas samita deklarācijā tiks nostiprinātas Ukrainas pilsoņu tiesības bez vīzas iebraukt ES teritorijā.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, vai Ukrainai būtu jāpiegādā ieroči. Vai tas nevar novest pie trešā pasaules kara?

Viedokļi par ieroču piegādi ir dažādi. Pagaidām ir tikai paziņojumi, konkrētāk par šo problēmu varēs runāt tad, kad būs pieņemts konkrēts lēmums. Es lasīju nākamā Pentagona vadītāja Eštona Kārtera izteikumus, ka viņš principā atbalsta ieroču piegādi Ukraina, tikai vēl ir jāsaskaņo, kāda veida ieroči Ukrainai ir vajadzīgi.

Tiek runāts arī, ka ES Ukrainu atbalsta vairāk vārdos, ka ieviestās sankcijas vairāk ir formālas un nedod cerēto efektu.

Saprotiet, vienmēr gribētos vairāk. Mēs apzināmies, ka dažos jautājumos par atbalstu Ukrainai Eiropas valstīs nav vienprātības. Tāpēc nākas strādāt, skaidrot Ukrainas problēmas. Pēc traģiskajiem notikumiem Mariupolē un Volnovahā mēs redzējām, ka ES sabiedrība konsolidējās un pieņēma pareizu lēmumu par sankciju pret Krieviju saglabāšanu. Mēs uzskatām, ka jautājums par sankciju atcelšanu pret Krieviju var tikt ierosināts tikai tad, kad tiks izpildīti visi Minskas protokola punkti un Ukrainā iestāsies miers.

Vai Ukrainai var noderēt arī Latvijas pieredze reformu veikšanā un cīņā pret korupciju?

Latvija bija trešā valsts, kura ratificēja Ukrainas asociācijas līgumu ar ES, kas ir pamats visām veicamajām reformām. Ukrainā jau ir izstrādāta reformu stratēģija. "20 - 20". Aprīlī konferencē tiks prezentēt Luhanskas un Doņeckas apgabalu atjaunošanas programma. Ukrainā tiek realizēta konstitucionālā reforma, notiek valsts vadības decentralizācija. Reformas bremzējas sakarā ar karadarbību Doņeckas un Luhanskas apgabalos, kas prasa daudz laika, spēku un finanšu līdzekļu armijai. Notiek arī pretkorupcijas reforma un tiesu reforma. Gala rezultātā visas šīs reformas novedīs pie vēlamā iznākuma.

Vai Ukrainas valdība vēlētos, lai pret Krieviju tiktu ieviestas papildu vai stingrākas sankcijas?

Jebkuru ierobežojumu noteikšana ir adekvāta atbilde tai vai citai darbībai. Cilvēki, kas atbalsta Krimas aneksiju, teroristu darbību Ukrainā, ir pelnījuši, ka viņi tiek iekļauti ES "melnajā sarakstā". Kas attiecas uz ekonomiskajām sankcijām, tās kopumā ar naftas cenu kritumu negatīvi ietekmē Krievijas ekonomikas attīstību. Patlaban visi Krievijas ierēdņi, visi Krievijas masu saziņas līdzekļi strādā pie tā, lai minimalizētu informāciju par stāvokli Krievijas ekonomikā. Sankcijas nav īstermiņa process, to sekas kļūs redzamas pēc ilgāka laika.

Kā Ukrainā cīnās pret propagandu, ko izvērš Krievijas televīzijas kanāli?

Krievijas televīzijas kanālu atslēgšana dotu tikai daļēju efektu. Iedzīvotājiem ir jāskaidro valstī notiekošais. Liela loma ir Ukrainas masu saziņas līdzekļiem, kuriem ir jābūt maksimāli objektīviem. Jāatspoguļo valstī notiekošais, jāizklāsta valdības pozīcija, nedrīkst sagrozīt faktus, kā to mēdz darīt Ukrainai nedraudzīgu valstu žurnālisti. Es gribētu aicināt žurnālistus apzināties, ka cilvēki lasa, skatās viņu sagatavotos materiālus, tic tiem, tāpēc viņiem ir jāstrādā neatkarīgi no īpašnieku interesēm un notikumi jāatspoguļo objektīvi.

Vai Ukrainas valdības rīcībā ir objektīva informācija, ka Ukrainā separātistu rindās karo arī brīvprātīgie no Latvijas un citām Baltijas valstīm?

Par Benesu Aijo es tikai lasīju Latvijas avīzēs. Manā rīcībā patlaban nav informācijas, ka Doņeckā vai Luhanskā karotu vēl kāds no Latvijas. Presē reizēm pavīd šāda informācija, bet Ukrainas drošības dienesti par tādiem gadījumiem nav ziņojuši. Ja arī ir, katrā gadījumā tā nav masu parādība. Mēs ceram, ka tie, kas patlaban karo separātistu pusē, agri vai vēlu sapratīs, kas notiek Ukrainā, nostāsies uz patiesības ceļa un atgriezīsies mājās.

Un cik Krievijas "brīvprātīgo" vai militāro "atpūtnieku" patlaban karo Ukrainā separātistu pusē?

Pēc Ukrainas prezidenta Pjotra Porošenko sniegtās informācijas, šā gada sākumā Ukrainā Doņeckas un Luhanskas separātistu pusē karoja 8500 Krievijas militāristu.

Vai militārais konflikta Ukrainas dienvidaustrumos atklāja arī kādus trūkumus armijas, drošības iestāžu darbībā?

Ir acīmredzams, ka militāro un drošības struktūru darbībai pēdējos 20 gados ir ticis veltīts nepietiekami daudz uzmanības. Mēs nedomājām, ka no sava lielā ziemeļu kaimiņa sagaidīsim tādu agresiju. Tomēr pēdējā gada laikā, mobilizējot sabiedrības spēkus, ar valdības atbalstu Ukrainas armijas kaujas spējas ir palielinājušās, armija spēj nodrošināt pretsparu agresoriem. Sekmīgi norit arī iekšējās drošības spēku reforma. Visi darbinieki, kas neizgāja lustrāciju, ir atvaļināti no darba. Lustrācijas rezultātā no saviem amatiem nācās šķirties vairākiem simtiem darbinieku. Tomēr jāatzīst, ka ilustrācijas process nerit tik raiti, kā sākotnēji bija iecerēts. Tam ir liela pretestība. Tomēr cita ceļa nav, lai varētu nodrošināt, ka valsts pārvaldē strādā kvalificēti speciālisti, kuri ir gatavi darboties valsts un sabiedrības labā. Iekšlietu sistēmā ir pietiekams skaits speciālistu, lai nodrošinātu sekmīgu darbu. Un esmu pārliecināts, ka rezultāti būs.

Kas attiecas uz pilsonisko pozīciju, varu teikt, ka pēdējā gada laikā ukraiņi kļuvuši par īstiem ukraiņiem un savas valsts patriotiem. Armiju spēcīgi atbalsta dažādas brīvprātīgo organizācijas. Lai cik skumji tas skan, Ukraina par savu civilizēto izvēli samaksāja ar savām asinīm un turpina to darīt. Mēs ceram, ka mūsu partneri ES to novērtēs un viņu atbalsts Ukrainai turpināsies, un tuvākajā nākotnē mēs saņemsim bezvīzu režīmu ar ES. Arī pašas ES reputācijai tas būs zināms risks, ja netiks atbalstīta ukraiņu vēlme kļūt par pilntiesīgiem lielās Eiropas tautu saimes locekļiem.

Kā jūs novērtētu pašreizējo drošības situāciju Eiropā? Cik apdraudētas ir valstis, kas atguva brīvību pēc PSRS sabrukuma?

Notikumi, kas patlaban risinās Ukrainā, visām bijušajām postpadomju republikām ir piemērs tam, līdz kam var novest agresīvā Krievijas propaganda un visatļautība. Esmu pārliecināts, ka visu šo valstu valdības tagad tam velta lielu uzmanību.

Vai Latvija drīz sagaidīs jauno Ukrainas vēstnieku?

Bez vēstnieka Ukrainas vēstniecība strādā tikai nepilnus divus mēnešus. Iespējamā vēstnieka kandidatūra tiek apspriesta. Tuvākajā nākotnē tiks iecelts jauns Ukrainas vēstnieks Latvijā - īsts profesionālis un karjeras diplomāts.

·                     Publicēta: 10.02.2015 01:01

·                     Emīlija Kozule, LETA

Ukrainas austrumos situācija ir ļoti saspringta, tur notiekošā karadarbība viennozīmīgi ir Krievijas agresija. Ukraina par savu civilizēto izvēli maksā ar asinīm, intervijā aģentūrai LETA uzsver Ukrainas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Andrijs Kozlovs. Vienīgais ceļš, kā izbeigt militāro konfliktu, ir strikti ievērot pagājušā gada septembrī Minskā panākto vienošanos par uguns pārtraukšanu, uzskata diplomāts.

Kā jūs raksturotu militārās sadursmes, kas notiek Ukrainas austrumos? Tas ir pilsoņu karš vai Krievijas militāra agresija?

Tā ir nekas cits kā ārēja agresija. Jau no janvāra separātistu kaujinieki ar tiešu Krievijas atbalstu un ieroču piegādēm atsāka uzbrukumus Ukrainas karavīriem pa visu abas karojošās puses sadalošo līniju ar mērķi sagrābt iespējami lielāku Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritoriju. Tas noveda pie lieliem zaudējumiem ukraiņu karavīru un mierīgo iedzīvotāju vidū.

 

Es gribu teikt, ka situācija ir galēji sarežģīta. Kopš vienošanās panākšanas par uguns pārtraukšanu no pagājušā gada 5.septembra plkst.16 ir gājuši bojā 262 mierīgie iedzīvotāji, 374 karavīri, 1715 cilvēki ir ievainoti. Un saspīlējums turpina pieaugt. Tā dēvētajā Doņeckas tautas republikā nesen tika izsludināta totālā mobilizācija. Mēs saprotam, ka bez Krievijas militārās palīdzības separātistiem nebūtu pa spēkam veikt tādas plašas militāras akcijas pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem. Nesen Ukrainas robežu šķērsoja kārtējā Krievijas "humānā palīdzības" krava, kuras sastāvā bija 170 tehnikas vienības, kas veda mums jau labi zināmās "preces".

Krievijas varas pārstāvji paziņoja, ka viņu "humanitāro" kravu pavada EDSO misijas pārstāvji, bet šo informāciju paši EDSO pārstāvji noliedza. Ukraina pieprasa, lai humānā palīdzība tai tiktu piegādāta saskaņā ar vispār atzītām un starptautiski noteiktām normām. Ukraina ir atvērta humānās palīdzības piegādēm, bet tās sniegšanai ir jābūt saskaņotai ar tās valdību. Kamēr netiks atjaunota Ukrainas un Krievijas robežas kontrole, kurā patlaban saimnieko Doņeckas un Luhanskas separātisti, būs ļoti grūti apturēt šo agresiju.

Kādu interešu vadīta Krievija izvērš karadarbību Ukrainā? Kādas ir Krievijas tālejošās intereses, eskalējot šo konfliktu?

Krievijas galvenais mērķis ir destabilizēt situāciju Ukrainā, maksimāli traucēt reformu norisi tajā. Ukrainas tauta ir izdarījusi savu civilizēto izvēli, parādījusi, kurā virzienā tā vēlas iet, un tagad par savu izvēli maksā ar asinīm. Mēs uzskatām, ka konfliktu var atrisināt tikai sarunu ceļā. Ukraina ir gatava miera sarunām, par to liecināja arī sanāksme Minskā, bet 31.janvārī, kā zināms, sarunas tika pārtrauktas, nesasniedzot nekādu rezultātu, uz tikšanos neieradās daļa no tiem, kas pagājušā gada 5.septembrī parakstīja vienošanos par uguns pārtraukšanu.

Tikšanās laikā Ukrainai tika izvirzītas ultimatīvas prasības. Vienpusēji atvilkt no frontes līnijas smago kaujas bruņojumu, turklāt ne no pretīstāvēšanas līnijas, kas bija fiksēta pagājušā gada septembrī, bet no faktiskās līnijas, kas izveidojusies pēc tam, kad separātisti šā gada janvārī atsāka savus uzbrukumus Ukrainas karavīriem. Es gribu uzsvērt, ka Ukraina nekad nepildīs teroristu ultimātus. Mēs esam gatavi dialogam ar saviem ārzemju partneriem. Gribu arī uzsvērt, ka vienīgais konflikta risinājums var būt tikai Minskā parakstītā vienošanās protokola visu punktu strikta ievērošana. Tā nav ēdienkarte, no kuras var izraudzīties tikai to, kas patīk. Zem šī Minskas protokola ir parakstījušies visi - gan Ukrainas, gan Krievijas, gan teroristu pārstāvji.

Vai, jūsuprāt, ir iespējams apturēt militāro konfliktu Ukrainas austrumos?

Mums nav citas iespējas, ir jāsēžas pie sarunu galda un jāvienojas. Vienošanās pamatā ir jābūt Minskas protokolam, un tikai šīs vienošanās izpilde var nodrošināt apšaudes pārtraukšanu un militārās tehnikas atvilkšanu. Tikai pēc tam pie sarunu galda sēdīsies diplomāti un vienosies par pārējo. Esmu pārliecināts, ka Krimas variants netiks realizēts ne Luhanskas, ne Doņeckas apgabalā. Vismaz Ukrainas valdība dara visu, lai tā nenotiktu.

Kādu atbalstu no starptautiskās sabiedrības pašlaik visvairāk vajag Ukrainai?

Mēs redzam, kā sabiedrība konsolidējas Ukrainas atbalstam ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Visi mūsu starptautiskie sadarbības partneri Eiropā un pasaulē atbalsta Ukrainu. Ukrainai ir nepieciešama humānā un finanšu palīdzība, lai atjaunotu veselu reģionu sagrauto infrastruktūru. Militārā konflikta laikā ir nogalināti tūkstošiem cilvēku. Vairāki simti tūkstošu cilvēku bija spiesti pamest savas mājas. Tas kā smags slogs gulstas uz Ukrainas valdības pleciem. Militārās agresijas laikā ir ļoti grūti veikt reformas, lai valsts varētu attīstīties.

Gribu uzsvērt arī Latvijas lielo palīdzību Ukrainai - ne tikai ar humānās palīdzības kravām, ar medicīnisko palīdzību ievainoto ukraiņu karavīru ārstēšanā, bet arī ar atbalstu starptautiskajās organizācijās. Latvijas pārstāvji starptautiskajās organizācijās nekad nav balsojuši pret vai atturējušies, kad tika pieņemti dokumenti par stāvokli Ukrainā, kas tai ir ļoti svarīgi. Gribu arī pateikties Latvijai par tās balsojumu nesenajā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kad tika ierobežotas Krievijas kā agresorvalsts delegācijas pilnvaras. Latvija kārtējo reizi apliecināja, ka ir kopā ar Ukrainu, ka apzinās, kādi izaicinājumi tai ir un kā notikumu gaita tajā var ietekmēt Latviju un visu Eiropu. Ceru, ka arī nākotnē Ukraina var rēķināties ar Latvijas atbalstu un palīdzību - gan humāno, gan finansiālo. Mēs arī ļoti ceram, ka Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē Austrumu partnerības sakarā Ukrainai tiks atvēlēta īpaša loma un Rīgas samita deklarācijā tiks nostiprinātas Ukrainas pilsoņu tiesības bez vīzas iebraukt ES teritorijā.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, vai Ukrainai būtu jāpiegādā ieroči. Vai tas nevar novest pie trešā pasaules kara?

Viedokļi par ieroču piegādi ir dažādi. Pagaidām ir tikai paziņojumi, konkrētāk par šo problēmu varēs runāt tad, kad būs pieņemts konkrēts lēmums. Es lasīju nākamā Pentagona vadītāja Eštona Kārtera izteikumus, ka viņš principā atbalsta ieroču piegādi Ukraina, tikai vēl ir jāsaskaņo, kāda veida ieroči Ukrainai ir vajadzīgi.

Tiek runāts arī, ka ES Ukrainu atbalsta vairāk vārdos, ka ieviestās sankcijas vairāk ir formālas un nedod cerēto efektu.

Saprotiet, vienmēr gribētos vairāk. Mēs apzināmies, ka dažos jautājumos par atbalstu Ukrainai Eiropas valstīs nav vienprātības. Tāpēc nākas strādāt, skaidrot Ukrainas problēmas. Pēc traģiskajiem notikumiem Mariupolē un Volnovahā mēs redzējām, ka ES sabiedrība konsolidējās un pieņēma pareizu lēmumu par sankciju pret Krieviju saglabāšanu. Mēs uzskatām, ka jautājums par sankciju atcelšanu pret Krieviju var tikt ierosināts tikai tad, kad tiks izpildīti visi Minskas protokola punkti un Ukrainā iestāsies miers.

Vai Ukrainai var noderēt arī Latvijas pieredze reformu veikšanā un cīņā pret korupciju?

Latvija bija trešā valsts, kura ratificēja Ukrainas asociācijas līgumu ar ES, kas ir pamats visām veicamajām reformām. Ukrainā jau ir izstrādāta reformu stratēģija. "20 - 20". Aprīlī konferencē tiks prezentēt Luhanskas un Doņeckas apgabalu atjaunošanas programma. Ukrainā tiek realizēta konstitucionālā reforma, notiek valsts vadības decentralizācija. Reformas bremzējas sakarā ar karadarbību Doņeckas un Luhanskas apgabalos, kas prasa daudz laika, spēku un finanšu līdzekļu armijai. Notiek arī pretkorupcijas reforma un tiesu reforma. Gala rezultātā visas šīs reformas novedīs pie vēlamā iznākuma.

Vai Ukrainas valdība vēlētos, lai pret Krieviju tiktu ieviestas papildu vai stingrākas sankcijas?

Jebkuru ierobežojumu noteikšana ir adekvāta atbilde tai vai citai darbībai. Cilvēki, kas atbalsta Krimas aneksiju, teroristu darbību Ukrainā, ir pelnījuši, ka viņi tiek iekļauti ES "melnajā sarakstā". Kas attiecas uz ekonomiskajām sankcijām, tās kopumā ar naftas cenu kritumu negatīvi ietekmē Krievijas ekonomikas attīstību. Patlaban visi Krievijas ierēdņi, visi Krievijas masu saziņas līdzekļi strādā pie tā, lai minimalizētu informāciju par stāvokli Krievijas ekonomikā. Sankcijas nav īstermiņa process, to sekas kļūs redzamas pēc ilgāka laika.

Kā Ukrainā cīnās pret propagandu, ko izvērš Krievijas televīzijas kanāli?

Krievijas televīzijas kanālu atslēgšana dotu tikai daļēju efektu. Iedzīvotājiem ir jāskaidro valstī notiekošais. Liela loma ir Ukrainas masu saziņas līdzekļiem, kuriem ir jābūt maksimāli objektīviem. Jāatspoguļo valstī notiekošais, jāizklāsta valdības pozīcija, nedrīkst sagrozīt faktus, kā to mēdz darīt Ukrainai nedraudzīgu valstu žurnālisti. Es gribētu aicināt žurnālistus apzināties, ka cilvēki lasa, skatās viņu sagatavotos materiālus, tic tiem, tāpēc viņiem ir jāstrādā neatkarīgi no īpašnieku interesēm un notikumi jāatspoguļo objektīvi.

Vai Ukrainas valdības rīcībā ir objektīva informācija, ka Ukrainā separātistu rindās karo arī brīvprātīgie no Latvijas un citām Baltijas valstīm?

Par Benesu Aijo es tikai lasīju Latvijas avīzēs. Manā rīcībā patlaban nav informācijas, ka Doņeckā vai Luhanskā karotu vēl kāds no Latvijas. Presē reizēm pavīd šāda informācija, bet Ukrainas drošības dienesti par tādiem gadījumiem nav ziņojuši. Ja arī ir, katrā gadījumā tā nav masu parādība. Mēs ceram, ka tie, kas patlaban karo separātistu pusē, agri vai vēlu sapratīs, kas notiek Ukrainā, nostāsies uz patiesības ceļa un atgriezīsies mājās.

Un cik Krievijas "brīvprātīgo" vai militāro "atpūtnieku" patlaban karo Ukrainā separātistu pusē?

Pēc Ukrainas prezidenta Pjotra Porošenko sniegtās informācijas, šā gada sākumā Ukrainā Doņeckas un Luhanskas separātistu pusē karoja 8500 Krievijas militāristu.

Vai militārais konflikta Ukrainas dienvidaustrumos atklāja arī kādus trūkumus armijas, drošības iestāžu darbībā?

Ir acīmredzams, ka militāro un drošības struktūru darbībai pēdējos 20 gados ir ticis veltīts nepietiekami daudz uzmanības. Mēs nedomājām, ka no sava lielā ziemeļu kaimiņa sagaidīsim tādu agresiju. Tomēr pēdējā gada laikā, mobilizējot sabiedrības spēkus, ar valdības atbalstu Ukrainas armijas kaujas spējas ir palielinājušās, armija spēj nodrošināt pretsparu agresoriem. Sekmīgi norit arī iekšējās drošības spēku reforma. Visi darbinieki, kas neizgāja lustrāciju, ir atvaļināti no darba. Lustrācijas rezultātā no saviem amatiem nācās šķirties vairākiem simtiem darbinieku. Tomēr jāatzīst, ka ilustrācijas process nerit tik raiti, kā sākotnēji bija iecerēts. Tam ir liela pretestība. Tomēr cita ceļa nav, lai varētu nodrošināt, ka valsts pārvaldē strādā kvalificēti speciālisti, kuri ir gatavi darboties valsts un sabiedrības labā. Iekšlietu sistēmā ir pietiekams skaits speciālistu, lai nodrošinātu sekmīgu darbu. Un esmu pārliecināts, ka rezultāti būs.

Kas attiecas uz pilsonisko pozīciju, varu teikt, ka pēdējā gada laikā ukraiņi kļuvuši par īstiem ukraiņiem un savas valsts patriotiem. Armiju spēcīgi atbalsta dažādas brīvprātīgo organizācijas. Lai cik skumji tas skan, Ukraina par savu civilizēto izvēli samaksāja ar savām asinīm un turpina to darīt. Mēs ceram, ka mūsu partneri ES to novērtēs un viņu atbalsts Ukrainai turpināsies, un tuvākajā nākotnē mēs saņemsim bezvīzu režīmu ar ES. Arī pašas ES reputācijai tas būs zināms risks, ja netiks atbalstīta ukraiņu vēlme kļūt par pilntiesīgiem lielās Eiropas tautu saimes locekļiem.

Kā jūs novērtētu pašreizējo drošības situāciju Eiropā? Cik apdraudētas ir valstis, kas atguva brīvību pēc PSRS sabrukuma?

Notikumi, kas patlaban risinās Ukrainā, visām bijušajām postpadomju republikām ir piemērs tam, līdz kam var novest agresīvā Krievijas propaganda un visatļautība. Esmu pārliecināts, ka visu šo valstu valdības tagad tam velta lielu uzmanību.

Vai Latvija drīz sagaidīs jauno Ukrainas vēstnieku?

Bez vēstnieka Ukrainas vēstniecība strādā tikai nepilnus divus mēnešus. Iespējamā vēstnieka kandidatūra tiek apspriesta. Tuvākajā nākotnē tiks iecelts jauns Ukrainas vēstnieks Latvijā - īsts profesionālis un karjeras diplomāts.

·                     Publicēta: 10.02.2015 01:01

·                     Emīlija Kozule, LETA